Ogrēnieši piketējot pauž viedokli pret rūpnīcas būvniecību

Vairāk attēlu galerijā

Šodien pie Ogres novada domes sanāca apmēram 50 piketētāju, galvenokārt jaunieši, kuri, izkliedzot saukļus un turot rokās plakātus, pauda savu viedokli: «Rūpnīcai – NĒ!» Savukārt citi protestētāji izmantoja iespēju un aicināja ikvienu garāmgājēju piedalīties rūpnīcas būvniecības ieceres apspriešanā un aizpildīt anketu.

«Negribu kādreiz nonākt onkoloģijas centrā,» savu nostāju motivēja Roberts, paskaidrojot, ka dzīvo netālu no rūpnīcas paredzamās atrašanās vietas. Ar viņu vienisprātis ir arī ogrēniete Vilma Magone: «Vēzis jau tā ir izplatīta slimība gan Latvijā, gan Ogrē, bet rūpnīcas izmeši mūs vienkārši noindēs.»

Mikus, kurš bija tērpies gāzmaskā un turēja plakātu, dzīvo netālu no Doles ielas. «Mēs esam jauni cilvēki, mums jācīnās par savu nākotni!» viņš sacīja. «Esam studenti, aktīvāki par vecajiem cilvēkiem, tāpēc mūsu tik daudz, bet gados veco cilvēku pamaz.»

«Cīnos pret indi, par tīru gaisu! Neticu, ka tiks ievērotas visas prasības, lai rūpnīca nekaitētu videi. Neticu, ka tiks izcirsts tikai hektārs meža, tādam lielam monstram vajag vairāk teritorijas! Gribam tīru Ogri, tīru Latviju, lai arī mūsu bērni aug tīrā vidē!» sacīja students Matīss.

«Kādreiz dzīvoju Ogrē, bet tagad dzīvoju Rīgā un studēju Latvijas Universitātē. Atbraucu, jo Ogre ir mana dzimtā pilsēta. Gribu, lai tā netiktu piesārņota!» sacīja Karīna. Viņa bija ieradusies kopā ar draugiem, kuri arī piedalījās piketā.

«Rūpnīca atstās iespaidu arī uz Rīgu, kas ir ļoti tuvu Ogrei – tepat ir Daugava, gaiss plūst pa visu Latviju. Gribētos, lai deputāti uzklausītu un ņemtu vērā arī mūsu balsis, mūsu viedokli,» sacīja Karīnas draugi Kazimira un Antons.

Ogrēnietis Māris Kaldavs uz piketu bija ieradies kopā ar sievu Gintu un mazo Rinaldu. «Ikšķile nodokļus paturēs sev, bet mums būs izmeši un slikts gaiss! Lai rūpnīcu ceļ vairāk uz Rīgas pusi, kāpēc pie Ogres jāceļ! Ogre ir bijusi kūrortpilsēta un nevēlamies, lai šeit tiktu celta rūpnīca!» viņš sacīja.

Vairākas sievietes no Pārogres izteica sašutumu par fenola smaku, kas viņām jāelpo katru dienu, sevišķi rītos. «Rudenī ap 200 cilvēku parakstīja vēstuli, bet nezinām, kur tā palika. Brauca no Rīgas, pārbaudīja gaisu, bet viss esot kārtībā, taču tā smaka ir tīrās šausmas! Nekas nemainās! Ogrē jau tā trūkst darbaroku! Kas tajā rūpnīcā strādās? Lai ceļ Latgalē!» viņas sacīja.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, iznācis pie piketētājiem, sacīja, ka piketētājiem vajag respektēt Latvijas valsts likumus – pikets nav pieteikts, nav saņemts iesniegums. Par to būtu jāsastāda administratīvo pārkāpumu protokols, taču tas netiks darīts. «Aicinu respektēt Latvijas valsts likumu un aicinu uz dialogu kultūras centrā!» teica E.Bartkevičs.

«Kāpēc mums kaut kur jāiet? Mēs nepārvietosimies! Satversme paredz vārda brīvību! Nost ar Latvijas piemēslošanu! Dibiniet pretvēža asociāciju! Nē – fabrikai, jā – tīram gaisam! Zaļu Ogri!» skanēja piketētāju balsis.

TV3 žurnālists vēlējās zināt, kādēļ dome lems par zemes iznomāšanu firmai, lai gan sabiedriskā apspriešana beigsies 25.decembrī, taču E.Bartkevičs žurnālistam komentārus atteica, sakot, ka iepriekš televīzijas kompānija viņu nointervējusi, taču pēc tam tiesas vajadzībām vajadzīgo sižeta ierakstu nav devusi, tādēļ viņš nekādus komentārus nesniegs, par ko izpelnījās TV žurnālistu smīnus.

E.Bartkevičs atstāja piketētājus, lai dotos uz domes sēdi, kurai bija jāsākas pulksten deviņos. Savukārt domes teritoriālplānotājs Uldis Apinis vienai no TV kompānijām sniedza plašu interviju. Viņš arī sacīja, ka piketētājiem vajadzētu iet pie Ikšķiles novada domes, jo tās teritorijā cels rūpnīcu. Pēc Ogres novada domes pieprasījuma sabiedriskā apspriešana pašlaik notiek arī Ogrē, kā to paredz likums, lai gan Ikšķiles novada dome sabiedrisko apspriešanu noorganizēja tikai savā pašvaldībā un noskaidrot ogrēniešu viedokli nebija iecerējusi. Bet tagad sanāk, ka pie visa vainīga Ogres novada dome.

Lai nepārvērstu notikumus farsā un ļautu piketētājiem saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, domes pārstāvji atkārtoti aicināja klātesošos, tostarp arī SIA «Saint-Gobain Celtniecības produkti» un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjus, doties uz Ogres Kultūras centru, lai turpinātu sarunu. Ogres novada domi tikšanās laikā pārstāvēja Ogres pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts.

Tāpat kā pirms divām nedēļām notikušajā rūpnīcas būvniecības ieceres prezentācijas pasākumā Ogres novada domē, SIA «Saint-Gobain Celtniecības produkti» izpilddirektors Normunds Mitko pastāstīja klātesošajiem par uzņēmuma pieredzi citās valstīs un uzsvēra «labumu», ko iegūs ogrēnieši – 250 darba vietas. Pret to iebilda vairāki klātesošie, atgādinot zemo bezdarba līmeni un pašreizējo darbaspēka trūkumu teju visās sfērās. «Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, ko ieguvām no neatkarīgā konsultanta Arta Bitenieka, Ogrē un tās apkārtnē potenciālo darbinieku netrūkst, taču, ja tos nebūs iespējams atrast tepat, ievedīs no Rietumeiropas, piemēram, no Somijas vai Zviedrijas.» Uz jautājumu, vai rūpnīcas darbiniekiem būs arī Rietumeiropas līmeņa algas, N.Mitko atbildēja apstiprinoši.

Vērienīgu diskusiju izraisīja iespējamie rūpnīcas radītie vides un gaisa piesārņojuma draudi. «Visa pasaule cīnās pret globālo sasilšanu un ķīmisko rūpniecību, jo pasaulē arvien biežāk cilvēki cieš no vētrām un plūdiem. Tāpat redzam, kas notiek Saulkalnē, kur betona rūpnīcas radīto putekļu dēļ visi koki ir balti. Tas pats notiek arī Vangažos, kur vidi piesārņo asfaltbetona rūpnīca. Mums būtu vairāk jādomā par koku stādīšanu un Ogres attīstīšanu kā kūrortpilsētu, ceļot viesnīcas un labiekārtojot atpūtas vietas, nevis par rūpniecības zonu,» savu viedokli rūpnīcas pārstāvjiem pauda kāda pensionāre. N.Mitko, komentējot sirmgalves teikto, atgādināja, ka siltumizolācijas materiālu pielietošana būvniecībā ir viens no veidiem, kā samazināt globālās sasilšanas draudus. «Visas tās Ogres privātmājas, kas tiek apkurinātas ar gāzes katliem, izmet atmosfērā krietni vairāk CO2, nekā tas nonāks gaisā no rūpnīcas skursteņiem,» sacīja N.Mitko.
Atbildot uz jautājumu par to, kādas izejvielas un saistvielas tiks izmantotas ražošanā, N.Mitko uzsvēra otrreizējā stikla pārstrādi, kas atbrīvošot piesārņotos Latvijas mežus no stikla pudelēm, taču nespēja kliedēt ogrēniešu bažas par ražošanā izmantotā formaldehīda daudzumu – apmēram četri procenti. «Ja rūpnīca ik dienu plāno saražot 100 līdz 150 tonnu produkcijas, tad sanāk, ka gaisā katru dienu nonāks četras līdz sešas tonnas formaldehīda pārstrādes rezultātā radušies izmeši,» neslēpa sašutumu kāds no klātesošajiem piketētājiem. Viņa teikto apliecināja arī Pārogres iedzīvotāji, kas cieš no fenola smakas, ko izplata kāds no metāla pārstrādes uzņēmumiem. «Mēs neesam formaldehīda pārstrādes uzņēmums – šo vielu iepērkam par bargu naudu un mēs neesam ieinteresēti palaist naudu vējā, tas ir – caur skursteni,» vēlāk žurnālistiem paskaidroja rūpnīcas pārstāvis. «Filtru saturs tiek atgriezts ražošanas procesā, taču tas niecīgais formaldehīda daudzums, kas «izsprūk» no ražošanas cikla, nerada nekādu smaku, par ko satraucas iedzīvotāji. Esam gatavi iepazīstināt Ogres novada domes pārstāvjus ar līdzīgu rūpnīcu Somijā, kuras apkārtne ir tīra, bet iedzīvotāji neizrāda neapmierinātību.»

Uzsverot rūpnīcas nozīmi Latvijas mērogā, jo viens no tās galvenajiem mērķiem ir apmierināt iekšējā tirgus vajadzības, SIA «Saint-Gobain Celtniecības produkti» pārstāvji tajā pašā laikā neslēpj – lielākā produkcijas daļa paredzēta eksportam. «Baltijas (pat ne Latvijas! – K.Z.) tirgum tiks ražoti 20 līdz 30 procenti materiālu,» atzina N.Mitko. «Pārējā prece tiks eksportēta uz Austrumeiropu.»

Rūpnīcas publiskā apspriešana Ogres novadā notiks līdz 25.decembrim, taču, ņemot vērā svētku dienas, ogrēniešiem ir iespēja paust savu viedokli vēl tikai piektdien, 21.decembrī. To var izdarīt, atnākot uz Ogres novada būvvaldi un aizpildot anketu, vai arī atsūtot to uz Ogres novada domes e-pastu domeinfo@oic.lv.

P.S. Ja vēlaties aktīvi atbalstīt parakstu vācējus, sazinieties ar Edmundu (tel.nr. 26533418). Viņam šodien izdevās savākt 80 aizpildītas anketas pret rūpnīcas būvniecību.